Lieldienas ir pavasara saulgrieži. Tās iezīmē pavasara punktu, kad turpmākā Zemes ritējumā ap Sauli dienas gaisma turpina pieaugt un nakts tumsa – samazināties, diena ir kļuvusi garāka par nakti.
Lieldienas ievada Klusā nedēļa ar Pūpolu svētdienu, Zaļo ceturtdienu, Lielo piektdienu, Kluso sestdienu, kurai seko Lieldienas.
Ik gadu 11.novembrī, Lāčplēša dienā visā Latvijā tiek iedegtas neskaitāmas sveces, pieminot Latvijas valsts armijas uzvaru pār Rietumkrievijas brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku 1919. gada 11. novembrī. Pieminot šo notikumu, Lāčplēša dienā tiek godināti Latvijas brīvības cīnītāji.
Adventes laiks... Šonedēļ 1. decembrī, atzīmē Pirmo adventes svētdienu. Ar to sākas Ziemassvētku gaidīšanas laiks un gatavošanās Jēzus Kristus pirmās atnākšanas pieminēšanai un svinēšanai. Kristīgajā pasaulē četras nedēļas ilgā Advente ir gaidīšanas un tikšanās laiks.
Šā klusā laika simboli ir adventes vainags un četras svecītes, kas tiek iedegtas katru svētdienu, arvien tuvāk nākot Ziemassvētkiem. Priežu, egļu, tūju vai kadiķu zari, no kuriem pin vainagu, liecina par cerību un mūžīgo dzīvību. Vainags veido apli, kas nozīmē mūžību un vienotību. Sveces iedegšana katrā no četru nedēļu svētdienām simbolizē gaismas uzvaru pār tumsu, piedzimstot Kristum.
(Vairāk)
Šajā dienā esot daudz jāēd, daudz jātērē un galvenais jālej sveces. Šī tradīcija radusies senos laikos, kad ne tikai elektrības nebija, bet nebija arī pulksteņu.
Viens no svarīgākajiem darbiem sveču liešana, jo ticēja, ka tieši Sveču dienā lietās sveces deg visgaišāk un izlietojas vistaupīgāk
Līdz mūsdienām Sveču dienas tradīcijas maz saglabājušās. No tām, kas vēl zināmas, var minēt laika pareģošanu, sveču liešanu un… dedzināšanu kā patīkamu, relaksējošu nodarbi, kas, protams, piekopjama ne vien svētkos, bet arī ikdienā kad vien dvēsele alkst pēc Gaismas un Miera.
Jau gadsimtiem ilgi cilvēki zina, ka sveces liesmai piemīt maģiskas īpašības tā satur spēcīgu uguns enerģiju. Uguns spēj gan nomierināt un attīrīt, gan arī sadedzināt un iznīcināt.
Uguns tā ir vissmalkākā garīgā enerģija. Cilvēki, kas spēj saskatīt vairāk, stāsta, ka svecei, gluži tāpat kā cilvēkam, ir sava aura.
Ja vēlamies iepriecināt kādu tuvinieku vai draugu, uzdāvināsim viņam neparastu dāvanu pašrocīgi no vaska izgatavotu sveci, kas piepildīta ar mūsu pozitīvo enerģiju!Pirms lejam sveci, rokas jāpatur virs vaska, domās vēlot šīs dāvanas saņēmējam veiksmi, mīlestību, visu, kas viņam dzīvē varētu būt nepieciešams. Laba vēlējumi jādomā, arī lejot sveci. Kad svece gatava, vēlreiz jāpaņem to rokās, turpinot domāt par laba vēlējumiem. Dāvinot ar pozitīvo enerģiju uzlādēto sveci, izstāstīsim cilvēkam, ko esam novēlējuši lai, to dedzinot, viņš domātu par jūsu vēlējumiem. Tad sveces maģiskā iedarbība un arī par to varam pastāstīt!
Pirms aizdedzināt sveci, ieteicams piesātināt to ar savu enerģiju, paturot rokās un sūtot svecei labas domas vai kādu savu vēlēšanos. Svece iededzama ar "dzīvo uguni" vislabāk ir, ja to dara ar sērkociņiem.
Senie latviešu tautas ticējumi teic, ka 2. februārī svinama Sveču diena. Svece ir siltuma un gaismas simbols. Nenoliedzami tai piemīt arī kaut kas maģisks un netverams.
Jau gadsimtiem ilgi cilvēki zina, ka sveces liesmai piemīt maģiskas īpašības – tā satur spēcīgu uguns enerģiju. Uguns spēj nomierināt un attīrīt.
Uguns – tā ir vissmalkākā garīgā enerģija. Cilvēki, kas spēj saskatīt vairāk, stāsta, ka svecei, gluži tāpat kā cilvēkam, ir sava aura.
SIA”Greta” novēl aukstajos ziemas vakaros rast siltumu un gaismu.